Atlaižam Saeimu, prezidentu un visus ministrus…

Sveiciens manā blogā! Tā nu ir sanācis, ka rakstu šeit baisi reti. Pareizāk sakot rakstu tikai tad, kad sāk likties, ka kaut kas notiek pilnīgi šķērsām. Šoreiz tas klikšķis bija publiskā neapmierinātība ar Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Uzplaiksnīja publiska gānīšanās un aicinājumi atlaist Saeimu. Deputātu politiskā kultūra esot tik šausmīgi zema!

Jap. Mūsu valstī noteikti ir problēmas ar politisko kultūru. Bet pirms es sāku par to runāt, noskaidrosim terminus – kas ir politiskā kultūra?

“Politiskā kultūra – ļaužu grupas priekšstati, vērtības un attieksmes pret politiku un politiskiem jautājumiem, parlamentu, valdību, partijām u.tml.” (Ikstens, 2001, 40.lpp)

Pēc manas pārliecības tieši mūsu attieksme ir baisi zemā līmenī. Tā vienkārši “miera laikos” mums ir iespēja ietekmēt politiskos procesus vēlēšanās. Bet tad izrādās, ka tikai 58,85% balstiesīgo iedzīvotāju (CVK, 2014) ir saņēmušies izmantot šīs savas privilēģijas (vai pienākumu?). Labi, šī lieta manuprāt ir jau apspriesta krustu šķērsu un visi jau saprot, ka tie kas nebalso patiesībā arī atdot savu balsi par partijām, par kurām izvēlas balsot tie 58,85%. Labi, skaidrs ka tie kas balso, daļa ir stabilie partiju atbalstītāji, daļa ir apzinīgie pilsoņi, kas izvēlas balsot par “mazāko ļaunumu”. Lai nu kā, bet mums ir parlaments, ko paši esam iebalsojuši. Tagad, kad tiek pieņemts kāds nepopulārs lēmums, cilvēki purpina un iespringst uz līdzdalību – nospiest podziņu, nolaikot, vai PAT nošārot kādu aicinājumu atlaist Saeimu. Es pat redzēju Facebukā smuku video, kur skaitījās balstiņas (https://www.facebook.com/LabakieVines/videos/941942615937821/) rādot 13000 cilvēku atbalstu šim pasākumam. Atcerieties šo skaitli, tālāk rakstā es to vēl izmantošu. 🙂 Ko es domāju par Saeimas atlaišanu?  Kamēr mūsu politiskā kultūra ir tik zema, ka tai var pāršļūkt pāri pat neaizķeroties, tas viss ir pilnīgs sūds (atvainojos par lamāšanos). Bet lai arī es nebūtu tāds dīvānā pukātājs, laikotājs, šārotājs un komentāru kliedzējs, man ir diezgan konkrēts priekšlikums, kā uzlabot politisko kultūru un pārvaldi.

Var jau kliegt pēc stingrās rokas, bet manuprāt demokrātija, lai arī nav ideāla, bet ir labākais politiskais režīms. Arī mūsu vēlēšanu sistēmai patiesībā nav ne vainas. Tā nav ideāla, bet pilda savu funkciju. Bet parlamenta atlaišana, kā Jūs jau sapratāt manuprāt ir muļķīga. Kāpēc? Jo, ja mēs tagad nobalsosim par parlamenta atlaišanu, mēs ieguldīsim naudu ārkārtas vēlēšanās, esošās partijas iesniegs savus sarakstus… un mēs atkal stāvēsim pie balsošanas urnām ar sarakstiem, kuros būs tie paši cilvēki, kurus mēs tikko atlaidām. Jo tāda ir mūsu politiskā sistēma. Bet ko tad mums darīt? Atkal purpināt internetā, ka no mūsu balsošanas nav nekādas jēgas? Neiet uz vēlēšanām?

Ir pavisam labs un vienkāršs variants, kā to visu var mainīt. Bet tad mums diemžēl ir jāpieceļas no dīvāniem (ok, 41,15% balsstiesīgo aizver rakstu, jo tas nav priekš viņiem). Piemēra pēc es paskatīšos uz partiju “Vienotība”, bet tās vietā varat likt jebkuru partiju, kas jums tuvāk pie sirds. Partijas darbības virzienus nosaka partijas valde. Partijas biedri var kandidēt un ievēlēt valdi, piedalīties lemšanā un izteikt viedokli par kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī pretendēt uz iekļaušanu kandidātu sarakstos (Vienotība, 2011).

Tagad drusku par skaitļiem. Pēc Vienotības datiem, 2016. gada 13. Jūnijā partijā bija 2433 biedru (Vienotība, 2016). Saskaņā ar statūtiem partijas sapulce ir augstākā partijas lēmējinstitūcija un to sasauc reizi gadā, vai viena desmitā daļa biedru var pieprasīt ārkārtas sapulces sasaukšanu, tā ir lemttiesīga, ja piedalās 1/4 no biedru skaita un lai pieņemtu lēmumus tie ir jāapstiprina 1/2 no klātesošajiem. (Vienotība, 2011). Tātad, ja no tiem 13000, kas nospieda LIKE par Saeimas atlaišanu, mazāk par 7%, jeb 850 cilvēki iestātos partijā, tad viņi reāli varētu pārņemt partijas vadību un mainīt partijas virzienu uz sev vēlamo. Pat ja neviens no esošajiem biedriem nepievienotos, šie cilvēki varētu sasaukt partijas sapulci. Un ņemot vērā, ka uz pēdējo ārkārtas kongresu bija reģistrējušies tikai 427 delegāti (BNS, 2016) un Āboltiņa par valdes locekli tika ievēlēta ar 212 balsīm (LETA, 2016)…

Tāpat, kā manā piemērā ar Vienotību, arī ar citām partijām nav daudz savādāk. Pietiktu ar apmēram 10% no visiem interneta pārmaiņu kliedzējiem, lai ieviestu reālas izmaiņas partijā un tad arī parlamentā.  BET diemžēl tas prasītu vairāk kā noklikšķināt uz saites vai LIKE pogas. Bet uz kaut ko tādu diemžēl lielākā sabiedrības daļa nav gatava…

Tāda nu lūk ir mūsu politiskā kultūra…

Literatūras saraksts

Ikstens, J. (2001). Politikas Pamati. Apgāds Zvaigzne ABC

CVK. (2014). 12.Saeimas vēlēšanas. Skatīts 02.12.2016 no https://www.cvk.lv/pub/public/30803.html

Vienotība. (2011). Politiskās partijas VIENOTĪBA statūti. Skatīts 02.12.2016 https://www.vienotiba.lv/par-mums/statuti/

Vienotība. (2016). Palielinājies VIENOTĪBAS biedru un reģionālo nodaļu skaits Skatīts 02.12.2016 http://www.vienotiba.lv/jaunumi/zinas/palielinajies-vienotibas-biedru-un-regionalo-nodalu-skaits/

BNS. (2016). Smiltēnu ievēl par ‘Vienotības’ priekšsēdētāja vietnieku; Kamparu – par ģenerālsekretāru. DELFI. Skatīts 02.12.2016 http://www.delfi.lv/news/national/politics/smiltenu-ievel-par-vienotibas-priekssedetaja-vietnieku-kamparu-par-generalsekretaru.d?id=47534839

LETA. (2016). ‘Vienotība’ nākamreiz partijas vadību pārvēlēs 2017. gada nogalē. DELFI. Skatīts 02.12.2016 http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-nakamreiz-partijas-vadibu-parveles-2017-gada-nogale.d?id=47535057

Vēlies par to parunāt?