Latvijas “drosmīgākie” cilvēki – sēņotāji

Doma, ka vajadzētu uzrakstīt šo ierakstu man radās šajā nedēļas nogalē, kad piedalījos Zemessardzes macībās “Kadagas Akacis”. Tie, kam ir saistība ar zemessardzi, vai profesionālo dienestu, jau droši vien nojauš par ko es taisos runāt.

Sanāca man svētdienas rītā, mācību laikā, Ādažu poligonā dežūrēt “apķēdējumā”. Tas ir postenis uz ceļa, kas brīdina civiliedzīvotājus, ka poligona teritorijā šobrīd notiek mācības un ieeja tajā šobrīd ir liegta. Papildus tam protams visapkārt poligonam ir izvietotas ļoti skaidras brīdinājuma zīmes par to, ka poligonā ieeja aizliegta, tur ŠAUJ!

Brīdināšana patiesībā ir diezgan nepareizs apzīmējums tam, kas šajā postenī jādara. Īstenībā tā ir nevis brīdināšana, bet sēņotāju dzenāšana. Es esmu ļoti pateicīgs tiem, kas respektē to, ko saka posteņa dežurants un nemēģina izlikties gudrāks un “iešmaukt”. Bet tādi diemžēl nav visi. 🙁 Neskatoties uz to, ka poligonā skaidri dzirdami šāvieni, sēņotāji mēģina pierunāt posteni, lai viņus ielaiž poligona teritorijā. Sākot ar – “Vai ta tev žēl, izliecies, ka neesi mani redzējis!”, līdz pat “Jūs gan esat pretekļi, fui jums! Nabaga vecai sieviņai neļaujat sēnītes palasīt!” Ja pēc tam, kad izgāzuši savu niknumu, cilvēki dotos mājup, tas būtu labākais variants, bet viņi mēģina apiet posteni pa mežu un tā iekļūt poligonā. Šādus “viltniekus” ne vienmēr izdodas noķert. Un tie, kurus izdodas izraidīt aizbildinās ar to, ka “neviens taču vēl nav nošauts!”.

Ja nu, Dievs nedod, mums vajadzēs izlūkus kara vajadzībām, tad pirmie būtu jāmobilizē Ādažu apkārtnē esošie sēņotāji, jāiedod groziņš, jānorāda izlūkojamās koordinātes un jāpasaka ka tur var dabūt “spaini beku trijās minūtēs!”. Un viņi dosies, neskatoties uz artilērijas uguni un ložu svilpošanu, viņi dosies pēc bekām, kas viņiem ir dārgākas par viņu dzīvību!

Bet nobeigšu vēl ar nelielām nopietnākām pārdomām. Mēs raudam un dusmojamies par to, ka mūsu valdība reizēm tērē naudu bezjēdzīgi, bet vai nav tā, ka aiz savas, atvainojiet, stulbības, mēs paši bieži vien šādus tēriņus pavairojam?? Man sanāca par šo tēmu parunāt ar kādu artilēristu komandieri. Viņš stāstīja, ka pirms katrām mācībām vairākas stundas paiet ķemmējot poligona teritoriju un ar ruporiem aicinot atstāt poligona teritoriju. Un neskatoties uz to vairākas reizes šaušanas sektorā esot pamanījušies iekļūt “viltīgākie” sēņotāji ne tikai ar kājām, bet pat ar apvidus auto.

Pieļauju, ka šādas sēņotāju izklaides mūsu Bruņotajiem spēkiem izmaksā apmēram tik pat, cik bļitkotāju glābšana Baltijas jūrā. Tapēc varbūt nākamreiz pirms doties sēņot garām zīmei “Poligona teritorijā ieeja aizliegta! ŠAUJ!” padomājiet, ledus tālāk ir ļoti plāns!

5 Replies to “Latvijas “drosmīgākie” cilvēki – sēņotāji”

Vēlies par to parunāt?