(ne)Pārvēlēšanas

Šo savu domu sāku apsvērt  jau dažas dienas atpakaļ. Šodien runāju ar dažiem medicīnas darbiniekiem un īsumā izstāstīju to. Viņu pozitīvā reakcija pamudināja mani par to uzrakstīt. Ir daudz un dažādu viedokļu par vēlēšanām – balsot par mazāko ļaunumu, nepiedalīties vispār, u.c. Viens no katalizatoriem manai pieejai bija cirks ar Maizīša neapstiprināšanu Saeimā.

Tā, kā daudzi uzskata, ka šis Seaimas sastāvs ir sevi izsmēlis un tās sastāvs ir zaudējis uzticību, es gribētu aicināt nākošās Saeimas vēlēšanas pasludināt par NEpārvēlēšanas vēlēšanām. Šodien runājot par vēlēšanām protams pieskārāmies arī jautājumam “Par ko balsot?”. Mans ieteikums būtu balsot par partiju, kurai ir jums tīkamākā programma, BET izsvītrot visus esošos deputātus. Ko tas dotu?

1. Saeimā ieplūstu “jaunas asinis”. Līdz ar to, iespējams, ienāktu arī jaunas tradīcijas.

2. Nomainoties deputātiem, ticu, ka pakāpeniski mainītos arī partiju vadība un tradīcijas partiju iekšienē. Elites nomaiņas rezultātā uzlabotos arī rekrutācijas process.

3. Esošā sastāva nepārvēlēšana būtu skaidrs signāls jaunajam sasaukumam – ja jūs neņemsiet verā sabiedrības viedokli, mēs jūs sodīsim. Pieļauju, ka šāds precedents jaunajiem deputātiem liktu uzmanīties.

4. Šāds aicinājums varētu mudināt “labējo” (cik nu korekts Latvijā var būt dalījums labējie/kreisie) partiju atbalstītājus tomēr doties uz vēlēšanām.

Protams šādai pieejai ir arī dažādi riski, bet kas neriskē, tas nedzer šampanieti. Viens no riskiem, ko es redzu, ka ja šāda pieeja vēlēšanām sasniegtu “labējo” partiju atbalstītājus, tad neticu, ka šis aicinājums sasniegtu “kreiso” partiju atbalstītājus. Tad nu rūdītie kreiso partiju deputāti varētu veikli “piešmaukt” jauniņos no “labējām” partijām. Otrs no riskiem – vai tie, “jauniņie” ir labāki par tiem, kas Saeimā sēž šobrīd? Ja ne labāki, tad savādāki noteikti un kā jau minēju iepriekš – NEpārvēlēšanas precedents varētu viņus nedaudz disciplinēt, un ticu, ka arī viņu atkarība no virsuzraugiem būtu mazāka nekā esošajiem deputātiem – vismaz sākumā. 🙂

Tad nu mans aicinājums visiem vēlētājiem būtu aizklāt partiju kandidātu sarakstu, izvēlēties sev tīkamāko “labējo” partiju, izdrukāt šīs partijas deputātu sarakstu, obligāti doties ar šo sarakstu uz vēlēšanu iecirkni oktobrī un VISIEM kas no šī saraksta parādās vēlēšanu lapiņā, ievilkt treknu mīnusiņu.

Tāda būs mana “jaunā” pieeja vēlēšanām un šādu taktiku esmu nolēmis izmantot. Līdz oktobrim vēl ir laiks, ļoti gaidu argumentus, kas varētu likt man mainīt savu taktiku.

7 Replies to “(ne)Pārvēlēšanas”

  1. Anta

    vēl viens risks – esošais resnais pēc vēlēšanām nav ticis to skaitā, kas sēdēs krēslos, tad mēdz gadīties, ka tie pirms viņs pēkšņi pārdomā un vairs nevēlas būt par deputātiem. tā nu atkal esošais resnais ir deputāts.
    tā ir realitāte.

    Reply
  2. Martins Zabarovskis

    Jā tas ir risks, bet ja pietiekoši daudz no apakšas uzpeldētu, resnajam būtu grūti visiem cauri izspraukties. Plus vēl tādi, kas “nesaprastu”, ka jāpārdomā.

    Reply
  3. Pingback: Demokrātijas pilsonība « Kibrikistāna

  4. Andris

    Nelaime ir tā, ka pēc esošās vēlēšanu sistēmas mēs balsojam par partijām. Nevis par cilvēkiem.
    Savukārt balsošana Saeimā notiek pēc frakcijas vadītāja koordinēšanas ar pacelto vai nolaisto īkšķīti. Viņa viedokli veido partiju sponsori, čemodāniņi ar naudu utt.
    Ja to visu piepeši nomainīsim ar citiem cilvēkiem tajās pašās partijās, sistēma tik un tā saglabāsies. Piemēram, Šķēle. Viņš pat nav deputāts, bet vai kādam ir šaubas, kurš ir TP īstais monarhs – vadītājs? Ja vēlētāji viņu izsvītrotu laukā, nekas nemainītos. Balsojumu disciplīna frakcijas iekšienē parasti tiek ļoti stingri ievērota, īpaši tādās partijās kā TP, LPP/LC un ZZS.
    Ir vēl viena nianse. Ja viens vai pāris cilvēki rīkosies pēc tevis piedāvātā scenārija, nekas nemainīsies. Jo cilvēku vairākums nebalsos par sev nepazīstamiem cilvēkiem. Bet pazīstami ir tikai daži ministri un daži deputāti. Tad kas sastāda to pelēko masu pārējā sarakstā? Pilnīgs randoms, manuprāt, nevis godīgākie un spējīgākie cilvēki. Apzināti par viņiem balsos tikai draugi un paziņas, bet neapzināti balsot – vai maz ir vērts?
    Es reiz paņēmu JL sarakstu RD vēlēšanām, kurā bija norādīti 60 cilvēki. Tur bija viens vai pat divi skolnieki, kāds konduktors un vai tikai ne arī apkopēja. Es atvainojos, bet ko viņi sajēdz no pilsētas vadīšanas? Man nav ilūziju.
    Par partiju programmām. LPP/LC vienmēr ir izcēlušies ar ļoti krāšņiem solījumiem, kas atainojas arī viņu programmā. Ja tie kādreiz piepildītos, mēs visi dzīvotu kā pasakā. Bet solīts jau ir n-tās reizes, tikai nekas nav piepildījies.
    Manuprāt, nav vērts tērēt savu laiku, lasot vēlēšanu programmas. Labāk tā vietā painteresēties par pāris sensitīvākajiem balsojumiem – jo tie ir reāli partiju darbi. Kurš balsoja par un kurš pret neseno pilsonības tirgošanas likumu? Kurš par un pret kārtējās valdības gāšanu un tā tālāk. Katram ir savi sensitīvie jautājumi, par kuriem var atrast deputātu, tfu, frakciju (partiju) balsojumus. Man, piemēram, tā ir Rīgas koncertzāle uz ūdens.

    Reply
  5. Martins Zabarovskis

    Ideāli! Paldies Andri par komentāru! Man tomēr ir pārliecība, ka ja izmestu sarakstu augšdaļu, tad mainītos gan (vismaz sākumā), jo barojās no čemodāniņiem tikai saraksta aukšdaļa. Vēlēšanu sistēma ir tāda kā ir un to mainīt diezi vai kāds drīzumā pieķersies, personāliju izvērtēšanai mus ir plusiņi un mīnusiņi un tie mums būtu jāizmanto ļoti aktīvi.
    Jā, ja šādu scenāriju izmantos nedaudz cilvēku, tad rezultāta nebūs, tur man tev jāpiekrīt, bet varbūt ir iespējams mobilizēt lielāku cilvēku daudzumu?
    Par pelēko masu sarakstos, man negribas tev piekrist. Esmu gan saskāries tikai ar vienas partijas kandidātu izvirzīšanu, bet pieļauju ka scenārijs citās partijās ir līdzīgs – pirmajā daļā esošie un populāras personas, otrajā daļā – nodaļu izvirzītie cilveki (saturīgais slānis), trešajā daļā piepilda brīvās vietas.

    Pēc tava ieteikuma veicu korekcijas savā taktikā – programmu lasīšanu aizstāšu ar ieskatu man svarīgajos balsojumos. Un ieteikšu to arī citiem!

    Reply
  6. Andris

    Iespējams, patiešām vienā vai dažās partijās pelēkā masa tiešām ir sakarīgākie cilvēki. Bet visās partijās gan čemodāniņi nepazudīs. Šis mehānisms ir jau kādus 15 gadus cītīgi pulēts. Tāpēc domāju, ka kadru atlasīšana deputātiem un iekšējā disciplīna arī ir ļoti labi nopulēti mehānismi. Cerams, ka kļūdos :).
    Pie mums izplatīta nelaime ir, ka cilvēki domā, ka viņi balso par cilvēkiem. Piemēram, nobalso par Godmani, bet izsvītro Šleseru un nemaz nepadomā, ka tā rezultātā ir nobalsots arī par Šleseru. Tāpēc arī ar tiem mīnusiņiem var sanākt auzas…

    Reply

Vēlies par to parunāt?