Mana pirmā darba intervija ārzemēs.

Šis ir otrais stāsts manā blogu sērijā par maniem darba meklējumiem. Pirmā daļa gan ir tikai Angļu valodā, bet šo daļu un turpmākos apsolos rakstīt gan Latviski gan Angliski. Lai būtu pavisam korekts, līdz darba intervijai netiku. Bet, šādu nosaukumu solīju iepriekšējā blogā.
Tā nu es saņemos drosmi, sakravāju čemodānu un devos uz Amsterdamu. Jāsaka, ka ceļojums tika plānots rūpīgi piedomājot pie budžeta. Lai arī vēlāk atradu iespējas kur vel varēja ietaupīt, visā visumā esmu apmierināts ar savu ceļojumu. Pieredzei tas noteikti nāca tikai par labu. Lidoju uz Amsterdamu ar Czech Airlines caur Prāgu, jo tas izrādījās lētāk nekā tiešais lidojums ar AirBaltic. Pavadīju Amsterdamā septiņas dienas. Dzīvoju samērā lētā hotelī Princess. Kopējā istabā ar vēl 3 citiem cilvēkiem. Līdz šim nekad nebiju dalījis viesnīcas istabu ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet arī tā bija interesanta pieredze un šādi iepazinos ar vairākiem interesantiem cilvēkiem.
Pirms ķeros pie saviem iespaidiem par tikšanos ar potenciālajiem darba devējiem, pastāstīšu kādi ir mani iespaidi par Amsterdamu. Pirmkārt tā, kā dzīvoju lētā viesnīcā, radās sajūta, ka esmu vienīgais kas ir atbraucis uz Amsterdamu bez nodoma nobaudīt vieglās narkotikas. 🙂Tās lietotājus tiešām var sastapt ļoti daudz, it sevišķi izklaides zonās. Lai arī pats izklaidēs nepiedalījos, novērojumi staigājot pa pilsētu rāda, ka iespējas izklaidēties tur netrūkst. Pabiju ekskursijā arī Sarkano Lukturu kvartālos. Tā, kā biju šādus kvartālus redzējis arī Vācijā, izbrīnu tas manī neizraisīja, ko gan nevarētu teikt par paziņu no Francijas, kas šādus skatus esot skatījis pirmo reizi. Vēl Amsterdamā apmeklēju arī Vincenta Van Goga muzeju, kā arī apmeklēju Heineken muzeju. Abi muzeji man ļoti patika un viens otru papildināja.

Jā, gandrīz aizmirsu pastāstīt par to kā gāja darba meklējumos. Ar kompāniju bija norunāts laiks, kad jāierodas uz testu. Un ja tests būs paveikts veiksmīgi – pēc dažām dienām paredzēta darba intervija. Tā nu es cerēju ka vajadzības gadījumā varēšu šīs abas lietas apvienot. Dodoties uz testu biju ļoti nobijies un uztraucies. Manam sniegumam par labu tas noteikti nenāca. Satiku kontaktpersonu, man tika ierādīta vietiņa un dots uzdevums. Stundas laikā, ko pavadīju tā arī nepaspēju iejusties. 🙂 Pēc testa tika norunāts, ka pēc dažām dienām tikšu informēts par rezultātiem. Tā nu es nodzīvoju Amsterdamā savas septiņas dienas, bet skaidrības nekādas. Tik vien izspiedu dienu pirms aizbraukšanas, ka diemžēl šajā nedēļā intervijas nenotiks. Tā nu devos atpakaļ uz Rīgu gaidīt rezultātus mājās. Vēl pusotru nedēļu gaidīju rezultātus mājās, un tikai tad pēc mana jautājuma par rezultātiem saņēmu ziņu, ka diemžēl testa rezultāts nav bijis pietiekams un uz darba interviju netikšu aicināts.
Tas šobrīd ir tālākais punkts darba meklējumos, līdz kuram esmu ticis. Tā nu esmu pārdomājis un sagrupējis savu pieredzi un mani darba meklējumi ārzemēs turpinās. Gaidiet nākamo sēriju!

One Reply to “Mana pirmā darba intervija ārzemēs.”

Vēlies par to parunāt?